Par lētticību*

Ir bijis gudrinieku Latvijā papilnam,
Un rītdien viņu daudzreiz vairāk būs,
Jo krāpnieki kā vārnas bariem lido,
Kad prāta deficīts par ieradumu kļūst.

Cik dažādi gan „uzmešanas” veidi,
Cik izmeklēti pieklājīgi tie!
Ne piespiešana tur, ne klaji draudi,
Bet blanku vekseli kā rozi sniedz!

Ikviens tiek sagaidīts ar platu smaidu,
Tik labestīgi raisās sarunas,
Pat strīdi risināti tiek bez naida,
Bet acīs - „krokodila asaras”.

Kad visas šaubas zudušas bez pēdām,
Kā hipnotizēts droši roku sniedz...
Bet lai aiz lētticības neliek „sēdēt”,
Pie deniņiem jau laikus pirkstu liec!

* Krājbankas sakarā