Saudzēsim kažokzvērus

No gaisa sniegi krīt mīksti,
Uz galvas, uz pleciem,
Bet tu nemierā pīksti,
Turies pie niķiem veciem,
Jo gribas tev mugurā siltu,
No lapsas vai bebra,
Kažoku dabūt ar viltu,
Spītīga esi kā zebra!
Kurn dzīvnieku aizstāvji, īd,
Kad redz uz cilvēka ādu,
Kas noplēsta kustonim spīd,
Un gatavi nokost tie tādu.
Bet lopiņš staigās, līdz kritīs,
Zvērāda biezoknī sapūs,
Kad likteņa stunda sitīs,
Un nebūs tev kažoka, nebūs!