Vientulības dusmas

autors: ruttta [dzejoļi]

Bieži manas actiņas
Lūkojas uz taciņas,
Pa kuru tu pie manis nāc
Un mīļus vārdus runāt sāc.

Jo ilgāk skatos tumsā tur,
Kaut kas smeldzīgs sirdī dur,
Jo nenāc vairs un nenāc tu,
Kaut, pagāns velns, tu nosprāgtu!

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2011-12-03 20:28
aga. 12 gadnieki shitaadus pratiis noveerteet. p.s. ja jau ritms, tad ritms.
Plaanpraatinjsh	2011-12-03 21:13
Mīlas lirika,aizkustinoši, pat asaras sariesās acīs.:))
ZARNU_MAISS	2011-12-03 21:57
Dusmas rada negatīvo enerģiju sablīvējums - jāattīrās.
hefny	2011-12-03 23:16
sasmējos!no sirds,patiesi jauki!
klusaisMiileetaajs	2011-12-04 00:04
Jā, emocionāli piesātināts darbs! :)
suteklis	2011-12-04 00:41
:D!
FAETONS	2011-12-04 10:26
Emocionāls jaunkundzes dusmu izvirdums.
Nesavaldzinaamais	2011-12-05 10:54
tā kā es nemīlu palikt parādi - teikšu visai palēti...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!