Nedaudz par kaķiem

Kāds kaķis nozaga sapni
Un aiznesa bēniņu krēslā
Tur žāvājās zirnekļi resni
Var klausīties klusuma vēsmā

Ko darīs ar nozagto sapni
Vakar dzimušo kaķēnu bars
Vai sapņos, un jutīsies lepni
Ka tiem nu tik cilvēcīgs gars

Tiem krējumu cienastam nesu
Vai reņģes, kas avīzē tītas
Kādu virsnormā glabātu desu
Reizēm vistu kājiņas glītas

Bet izaugt steidz kaķēni mazie
Viņu balsis kļūst griezīgi asas
Un bēniņu kāpnēs – ak, mīļie!
No smakas man asaras raisās

Zagto sapni es atdabūt vēlos
Tīru gaisu un klusumu mīļo
Bet dzīvnieku aizstāvjus kvēlos
Gribu bēniņos ieslēgt, lai dzīvo

Daži teiks, ka nav ideja laba
Galvā domas par jūrskolu cilāt
Eju meklēt uz reklāmas staba:
„…slīcinu kaķus…” „…lēti…” „…zvanīt…”