Trešdiena

Baznīcas zvoņņicā ar diviem alus maisiem kāpām.
Bija atlaižu diena veikalā, alga un Apinīši.

Marijas sirds, uz mums skatoties, iedegās kā lāpa,
Bet mums līdzi bija smēķi, vodka, zivis un čipsi.

Uz zvoņņicas vecās grīdas kā grēciniekus žēlus
Avīzē izlikām zivis un gaidījām glābējkristu.

Bet gurdais draugs, tupstoties, ar kleino celi
Dzīvības ūdeni izgāza. Nu kā lai to iztur!

Piedevu draugam, kā arī man savlaik ir piedots,
Un ļuļķiem pa vidu sevī Apinīti lējām,

Prātojot, kura no dāmām, varētu mums iedot
Un sacienāt vēl ar tēju...

Tā stundas gāja, līdz draugs vājš pavisam:
Balstās gar sienām, rauj zvanu auklas.

Un ielās iziet no durvīm visām
UZ PĀTARIEM STEIGT TICĪGĀ TAUTA.