In Memoriam

Veltīts manam tēvam A. B.



Man bail, ka es aizmirsīšu viņa balsi,
Vienkārši neatcerēšos,
Un es saukšu, saukšu —
“atbalss skan un tu to vēro”

Naktī iegriezīsies lēns rietumvējš,
Pūš no liedaga puses,
Smagi dveš,
Lēns rietumu vējš

Transtremers un Vuolijoki,
Kronins, Gulbransens un Dikenss.

bet tie vārdi, tie nepateiktie vārdi deg
kaut kur starp Kauguriem un Brakiem,
tiem pašiem ošiem un spīdoša mēness rata.


Vai tad kaut kā ir trūcis?


un kad iegriezīsies lēns rietumvējš,
nesīs smiltis un līdzinās pēdas,
mēness metīs vienaldzīgu staru
pār sarmā iekaltu ziedu kravu.


Es ceru, es atcerēšos