Klusumā

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Gribas padzert no bērnības akas,
Izstaigāt senās atmiņu takas,
Sajust rokas tik raupjas un maigas,
Dzirdēt vēl smieklus un brāziena klaigas...

Izsapņot agrākos vasaru rītus,
Uzrakstīt dzejoļus neuzrakstītus,
Tikai rudenī, līdz ar salnām
Bērnība aizslīd uz mājām jaunām...

Bet es palikšu raudot klusi,
Jo tā stīga būs pārtrūkusi.
Vārdi sasals kā sarma ziedos...
Paliks vien klusums...bērnība piedos...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2011-11-20 10:10
Nu kāpēc tik grūtsirdīgu dzejoli uzrakstīji.
klusaisMiileetaajs	2011-11-20 11:37
Par klusumu visi dzejoļi labi.
asaispuisis	2011-11-20 14:18
es bij uz parakst vākšan un apsveic viss ar valsts svētkim!
tavssargs	2011-11-20 16:35
Gods kalpot Latvijai!
AIKONA	2011-11-20 19:51
grūtsirdīgs, bet jauks
straume22	2011-11-20 21:52
Labs gan.
d_fancy	2011-11-21 04:45
Jauks sākums,nobeigums ,-gandrīz dramatisks.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!