BASĀM KĀJĀM

BASĀM KĀJĀM

Papēdis nolūzt pilsētas vidū,
Vakarā, kad jau darbnīcas ciet.
Nāksies man tā, bez papēža klibot,
Vai varbūt basām kājām pat iet.

Paskatos es pie tuneļa režģos.
Cik gan tur papēdīšu bij` rauts!
Ja kāds kurpnieks reiz pavērtos lejā,
Salasīt spētu detaļu daudz.

Laiks tik silts, pašā vasaras vidū.
Paņemu rokās apavus es.
Kleitiņu cilā vējš, sākšu lidot!
Basās pēdas pa ietvi man nes.

Nu un kas, ka uz mani jau skatās!
Katram ir dzīvē kaut reiz gadījies.
Papēdis? Nieks! Smaidiņš vīd lūpās manās.
Viegli iet - vasara, ne ziemas sniegs.