Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
negribēsi palaist?
Skaņas nenonāks līdz mērķim
Haosa virpulis neļauj teikt! Cik maz mēs zinām, bet cik gribām? Labāk dunci ribās nekā dzirdēt, ka tev tomēr gribās. Ar nulli dalīt nedrīkst Vismaz te.. Tev viss cauri, bet es tikai tagad apradu apiet paviršās bedres! Spīd un laistās, laikam atkal ne skaidrā garā. Tagad eiforijas ēna valda.. Taču zini vēl tak rīts! Gaisma ausīs zilajā sienā, Es taču apsolījos tai dienā.. Negribi, lai krītu? Tad kam ar vien stiprāk grūd.. Un vēl kas, ja jau saki, ka viss būs labi, Tad kāpēc tavas acis zūd? Prērijas dziesma ko koris dūc.. Soprāns un alts. Saspringti salts. Paliek vientuļš ceļinieks - Pirmdienā reālists; Piektdienā bohēmists.. Tas prāto, kas atbildīgais esot Līdztekus savu bezjēdzīgo brīvību nesot. Tam sveši ļaudis, līdz ar to arī sāpes. Jo tikai tie, kas kungos gaisā, Redz kāpēc zeme plaisā.. Nav noslēpums, ka attapīgs Nav viņa otrais vārds; Jau desmit gadu viss ļaunais viņā krāts. Viņš neredz viņam uzspiesto. Viņš ikdienā reālists un tad atkal bohēmists. Pa riņķi vien tik apkārt skraida. Jo cilvēce tam jau sen nav skaidra. Vientuļnieks, jeb vēja ēna, te ir, tad nav, bet kaut kur gaida..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|