...vientulim

autors: Closing_Time [dzejoļi]

Suņa nogurumā pārnākt

Mājup,

Pilnā balsī nokliegt :

Mīlu Tevi, dzīve mana!,

Knipi iedot spogulim,

Un ar savu mīļo krūzi, un ar sevi,

Domu gaišu,

Sastiķēt pa trim,

Un, kā tajā pasakā,

Sim, Sim,

Sirdi, kā tās durvis atvērt,

Rīt vairs nebūt vientulim,

Teju malkot tasēm divām,

Varbūt lēnāk, varbūt trim,

Gatavotu rokām Tavām,

Tavam mīļam vientulim.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Harijs_Kruuze1955	2011-11-10 10:26
Pie 6.rindas, protams, apraudājos...
Plaanpraatinjsh	2011-11-10 11:01
Es raudāju lasot visu dzejoli.
lauvene4	2011-11-10 11:46
vientulis - tāds mīļvārdiņš!:)
klusaisMiileetaajs	2011-11-10 12:59
Man atkal par pasaules netaisnību dusmas uznāca. :(
paakjis1952	2011-11-10 18:31
Apraudājos! ...kāda Tev,closing,radniecīga dvēsele!
Maarka_Tvans	2011-11-10 19:00
Aizķēra.
assortina	2011-11-10 21:38
Ļoti labs!
AIKONA	2011-11-10 21:51
optimistiski
limpene	2011-11-12 15:32
Vientulim pašam vien tā aste jāceļ, ja ne savādāk...
ahma	2011-11-15 17:28
Kas viņš par vientuli,ja viņam ir kāds,kas kafiju uztaisa :)).

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!