Skumjas

Es sēžu atkal viena ar savām domām
Gaidu ziņu, bet telefons klusē
Kāds gan tas ir mokošs klusums

Tu redzi bezceriibu sava cella galā
Un nezini, cik tālu vēl liidz tam atlicis
Es cenšos rast mieru dzejā
Bet nespēju sadomāt atskaņas
Arii panti izmētāti kā pagadās
Un dzejolis izskatās kā rindās sakārtots stāsts

Manii šovakar mājo vieniigi skumjas
Nezinu cik ilgi tas vilksies
Bet katra minūte šķiet kā vesela diena
Laikam tāpēc man liekas ka esi mani aizmirsis

Tu dēvēji mani par Pelnrušķiiti
Bet sevi tu sauci par Rūķi
Diemžēl šodien tas neko nemaina
Jo tik un tā viss skan drūmi.....

Pa loga stiklu šovakar lāsiites lēkā
Kur gan tagad ir tava "lietus dziesma"?