Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kam tas viss..

Kaut kur tālumā

skatos, kad eju

parādās seja ar zināmu smaidu

spogulī redzams vien nedaudz no viņas

gaisā vēl pēdējās dzirksteles plīvo

un pelnos jau pamazām zāle sāk augt

manī vēl nemanot atmiņas dzīvo

un vēl pat šobrīd es mēģinu lidot
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2011-11-07 05:53 
Vai...
 klusaisMiileetaajs  2011-11-07 08:33 
Tā taču nav iespējams dzīvot!
 Harijs_Kruuze1955  2011-11-07 09:04 
Agrākos laikos, īpaši šajās īpašajās dienās, visur parādījās seja ar zināmo smaidu
(smīnu)...ļeņins? dzirksteles, no kurām iedegsies liesma, arī ir :))
 paakjis1952  2011-11-07 17:00 
Sūdīgi dzīvoji!???
...
 Harijs_Kruuze1955  2011-11-07 19:07 
Vai nav grūti dzīvot bez humora izjūtas? Nestaigāju, kažoku otrādi apsviedis. Ja
vajag, oktobra oratoriju Nr.2 uzrakstīšu. :))
 paakjis1952  2011-11-07 22:14 
nu...kašķmantelis!
Manis pēc-,,,ej sevis pēc``- ne tikai,oratoriju -raksti!:D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?