Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Paralīzes spoki
Neapzināti dzīvojam pēc scenārija lapām
Kā aktieri bez mākslas diploma rokā Ar viltus smaidu dodot smaidu otram pretī Bēgam no sevis, no iekšējām sāpēm Rakstam uz papīra rīmes uz bīta Pēc sava prāta koriģējam būdami uz strīpas Mainīt lomas mums nav pa spēkam, tik melnā Maģija rāda ko gaidām - tās nākotnes bildes Ieved kruscelēs vai drīzāk strupceļā No tā ko zinām tālu nekur neaizbēgt Gaidot brīdi salaužot sirdi un redzot Melnās bildes siluetus kā nākotnes rēgus Jūtami paralizēts ir pilnībā prāts Jūtas un intuīcija aiz otrā plāna kārts Zagts gods izvēlēties virzienu līdz zvaigznēm Jo zināt par daudz, nāk katram par skādi Pat ne līdz varavīksnēm Bez vēsts pazudis ir dārgais laiks Par seklu ir tiesa, to ēnā nepaslēpsi Nav imunitāte pret bailēm, pret sāpēm, pret rētām Nākotnes rēgi klaiņo kā paralīzes spoki Katram ir savs redzesloks un tiesības uz viedokli Mainīt savus uzskatus un Ieklausīties instinktos Skaudība ceļas spārnos augstāk un augstāk Lidz kamēr neredz sevi Līdz kamēr pazudē sevi Ārpus sistēmas nav kontroles, nav domu Bez cēloņa kā teikums bez vārda Ne viss izskatās tik viegli kā liekas Izlikties par labākiem tas ir pavisam lieki Redzēt sevi no trešās personas puses Pieņemt patiesību - no savas puses Var pārvērst komēdiju par dziļu traģēdiju Jo iedomāties par daudz, nāk katram par skādi Laikam atkal runā tie savi paralīzes spoki
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|