![]() Dzejoļi par mīlestību     
Dzejoļi par pavasari     
Dzejoļi par vasaru     
Dzejoļi par rudeni     
Dzejoļi par draudzību     
Dzejoļi par jūru     
Ziemassvētku dzejoļi     
Dzejoļi par skolu     
Dzejoļi par naudu     
Dzejoļi par Latviju     
Dzejoļi par ziemu     
 
![]() nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: | 
VV_17
 
lietus kā dimanta mati 
vijas un stīgo gar svīdušo stiklu jau ilgi līst mākoņu pakrēslā dārzā kas piemircis tumšs kāds neaicināts lēnām apēd dienu un smagi nāk vārdi kā tēlniekam atšķeļot lieko tik daudz zem kājām ir tā es savu kaltu aizņēmos no Rodēna [viņš miris kam viņam tas] bet ne jau kaltā un āmurā lieta [pārslīd spārnu ēna pāri pār nosapņotu upuŗtrauku.. ak šie dekadenti..] viss savijies mezglojies smalx kā ornamenti no austrumu pasakas jau ilgi līst 
 Komentēt šo dzejoli 
Vēlies komentēt šo dzejoli? 
 | 
    
 | 
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||