Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
* * *
Man shodien baigi skumiigi
Kaukaa sirdii ljoti tramiigi Gribaas teikt – Linda piedod Bet nezinu kaa lai pierod Shkjiet visam vairs nav jeegas Negribu vairs skriet Negribu vairs diet Gribu asaras liet Kaapeec cilveeki taa dara? Vaitad viniem vajag kara? Cilveeki ir traki lopi Ieshaut vinjiem acii skroti! Lai tie redz ka pasaule nav laba Ka pasaulei ir traka daba Taa ievelk sevii labus ljaudis Un nekad tos vairs neatdod Bet negribu es buut tas ljaunais Ko visi spaarda kniebj un sit Gribu buut kaa debiils trakais Kam nekad asarinja nenorit... Ne velti tautaa saka Neskrien – sanaaks kaka Eu – vai tu dzirdi? Man jaaizkrata sirdi! Nez vai draugs man buus veel kaadreiz Ko es nevareeshu aizmirst Var jau buut ka buus veel vienreiz Bet tie ljoti aatri izmirst Izmirst taakaa reta suga Zheel man visu shito lietu Jaanorij buus resno mietu Izsijaa reiz muus caur sietu!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|