Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

* * *

Man shodien baigi skumiigi
Kaukaa sirdii ljoti tramiigi
Gribaas teikt – Linda piedod
Bet nezinu kaa lai pierod

Shkjiet visam vairs nav jeegas
Negribu vairs skriet
Negribu vairs diet
Gribu asaras liet

Kaapeec cilveeki taa dara?
Vaitad viniem vajag kara?
Cilveeki ir traki lopi
Ieshaut vinjiem acii skroti!

Lai tie redz ka pasaule nav laba
Ka pasaulei ir traka daba
Taa ievelk sevii labus ljaudis
Un nekad tos vairs neatdod

Bet negribu es buut tas ljaunais
Ko visi spaarda kniebj un sit
Gribu buut kaa debiils trakais
Kam nekad asarinja nenorit...

Ne velti tautaa saka
Neskrien – sanaaks kaka
Eu – vai tu dzirdi?
Man jaaizkrata sirdi!

Nez vai draugs man buus veel kaadreiz
Ko es nevareeshu aizmirst
Var jau buut ka buus veel vienreiz
Bet tie ljoti aatri izmirst

Izmirst taakaa reta suga
Zheel man visu shito lietu
Jaanorij buus resno mietu
Izsijaa reiz muus caur sietu!!!
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2004-08-10 10:53 
..defekaalais motiivs jaunaakajaa dzejaa :))
 ammony  2004-08-10 14:27 
;) Jautrs taadz dzejoliitis, ne? ;) Tieshaam gribaas norit resno mietu lai ir kaka ;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?