Tā aiziet vasara.

autors: Andromedas_miglajs [dzejoļi]

Tā aiziet vasara – tik klusiem soļiem,
Ka tie pat naktīs sadzirdami nav.
No rīta redzu – salna staigājusi,
Pat samtenes nav pasaudzētas jau.

Vien tikai rozes zied un kā par spīti
Vēl kamene tur klusu dziesmu dūc,
Bet varbūt tāpēc, ka tā šodien vēlas
Mirt rozes ziedā rudenim pie krūts.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
mmagda	2011-10-23 00:09
..un tomēr - visi gadalaiki labi.
klusaisMiileetaajs	2011-10-23 08:28
Rudenī, izrādās, kukaiņu sucīds ir plaši izplatīta dabas parādība. Man, piemēram, uz palodzes saujām beigtu drozofīlu, skābuma mušiņu. Nevar nemaz paspēt novākt, bet neesmu tās ne sitis, ne ar dihlafosu spricējis, ne citādi indējis. Mirst nost rudenim pie krūts, un viss! :(
meenesakmens	2011-10-23 12:21
cik skaisti tā vasara aiziet !
kwazimorda	2011-10-23 15:52
Man,kā jau dzērājam,patiktu pēdējā rindā "pilnā ziedā"...
Plaanpraatinjsh	2011-10-24 09:46
Kamenes gan vairs nemana.
Andromedas_miglajs	2011-10-24 15:51
Nav, kas viņas sasilda plaukstās...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!