dziesmiņa par caurajām riepām Pļavniekos

autors: locitajs [dzejoļi]

Kad urlu tēvi miegā slīgst,
kad viņu mātes zem segām svīst,
kad mēness debesis ir pārņēmis,
ir laiks sākt pastaigu ar īlenu,
ir laiks riepas durt uz nebēdu,
tik škrobe,ka tiem prāts ir īss,
ka pašu auto riepas šķīst!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2011-10-21 21:32
..treneejies pasjvaldiibu veeleesjanaam?
klusaisMiileetaajs	2011-10-21 22:45
Pirms ārā uz to duršanu iešanas vajag pie to urļiku mašīnām sarkanbaltos karodziņus sakārt! :)))
Harijs_Kruuze1955	2011-10-21 23:20
Teikšu atklāti - sajūta riebīga. Manam autiņam, kurš veda arī mirušos, tas urla sadūra riepas vairāk kā gadu atpakaļ Biķernieku ielā (tāpēc netiku uz 5. dzdz tusu). Nekas, Dievs nav mazais bērns, kaut tu esi viņa apdalītais vai izredzētais. Dzejolis vietā.
Closing_Time	2011-10-22 10:10
esmu dzirdējis, ka latvieši par "urlām" saucot krievus.Autors laikam to nav zinājis, pretējā gadījumā sanāk, ka latvieši nemāk pat riepas izdurt.
hefny	2011-10-22 20:44
hmm jā,incanti,vai tad vēl kāds tuss ar būs,kur to krūuzi,bez sadurtām riepām varēs sasatikt!!
i667	2011-10-23 03:05
Labs

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!