Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Elēģija.
Šis vakars sadrūp, pirms vēl viņa skaros
Ar plaukstām, tevi aizsniegt, alkstošām. Vējš šūpo jūtas kailu koku zaros, Bet zvaigznes tikai pasmejas par tām. Ar dzestru elpu klusa nakts pār zemi Jau salnas rokām vēlos ziedus pļauj, Un puķes, baltā mirgā sastingdamas, Šim mirklim spēlēties ar sevi ļauj. Vai sikspārņi, kad tumsa, laižas baros, Vai vientuļi pret jumta kori skrien, Nakts, rītam austot, bālēs saules staros, Un pāri paliks kaila gaisma vien. Ceļš it kā zalktis projām tālē lokās, Kūst zvaigžņu spožums, rītam ataustot, Bet diena, saules staros mirdzēdama, No bijušā nekā vairs nespēs dot. Vēl vēsais rīts ar baltu miglu pļavās Spēj zāli atbrīvot no salnas skāvieniem, Bet diena sadrūp pirms vēl viņas skaros, Ar mani tikai spēlējusies vien.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|