LAUSKAS

LAUSKAS

Saplīsa krūze...
Tu mudīgi steidz savākt lauskas,
Nevari atrast,
Kur palicis gabaliņš viens.
Gribi vēl saglābt,
Pēc līmes
Uz plauktiņa tausties,
Atmiņas tevi
Un saplēsto krūzīti sien.

Līmē, un netīšām
Sanācis sagriez tev pirkstu.
Asins pa pilītei
Uz baltā galdauta krīt.
Varbūt uz veikalu
Aiziet, lai vietā tai pirktu,
Krūzi sev citu,
Bet šo lauskās prom aizslaucīt?

Dzīvē tik daudz
Nācies saskarties mums asām lauskām.
Tikai ne pirkstā,
Bet sirdī tās sāpīgi griež.
Cenšamies, taustoties,
Izkļūt no nedienām laukā,
Paši un citi
No rētām, kas asiņo, cieš.

Grūti ir izmest
To posmu, kas dzīvē jūs saista.
Ja nu ar nākošo
Viss tāpat var notikties?
Krūzi var nopirkt,
Tās veikalos pārdod bez skaita,
Sirdi? Sirds sadzīs,
Ja kāds savu pretī tev sniegs.