aizmirstot par sevi

autors: kundzins [dzejoļi]

Vakars tumšo segu klāj
laternu gaismas blāvas
ielas malā vientuļš stāv
cilvēks, kuram vairs nav mājas

aiz stūra tālāk ejot,
stāv mauka ielas galā
dzīvē kritiens smags,
atliek pārdoties vai zagt

sirēnas kā vilki gaudo
pa tukšām ielām traucas
piekauts vīrs guļ ietves malā
ar mokām palīdzību sauc

līdz ar pirmiem saules stariem,
tumšo segu atmetot
mostas diena jauka
neredzot tos, kas asaras slauka

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2011-10-18 19:17
njaa... chaks no tevis nesanaaks. ne chaks ne noriss. :D meegjini koljas stilu- arj piUkstu sab mazm uz sienas. smeereejumu veidaa. :) udachi!
Plaanpraatinjsh	2011-10-18 19:55
Par otra pantiņa,otrā rindā ,otro vārdu Tevi eugens patrieks no dzdz.:))
AIKONA	2011-10-18 20:53
nepatīk darbi par negācijām
Aijassmaids	2011-10-19 02:33
Kaut kādi murgi...
klusaisMiileetaajs	2011-10-19 03:11
Pat nenojautu, ka Vijciemā tā notiek. Kur skatās pagasta vecis?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!