par Tevi

no manis nenoslēpsi,
neapmānīsi, atceries to-
tu pats sevi sāpini,
apzinies, saproti to

tu stāsti, ka mīlēji
un sirds sitas arvien straujāk,
bet ko gan tu izdarīji-
izlēmi, ka visam jānotiek pēc tava prāta

par tevi- tici, atceries, tu zini
skumstu, bez tevis pazaudēju visu, izzūdu.
spārni aiz muguras, ticu, vēl atceros,
un aizlido enģeļi, es palieku, sargāju tevi

bezjēdzīgi censties saprast, spītīgi-
mēs esam kā mozaīka,
kā stāsts bez beigām, neparasti,
mēs esam viens otram stāsta turpinājums

dzirdi, tā mēdz gadīties-
liktenis reizēm aizmirst par mums,
liec sirdij nekļūdīties
un nekas nebūs jānožēlo