Dzejoļi par mīlestību Dzejoļi par pavasari Dzejoļi par vasaru Dzejoļi par rudeni Dzejoļi par draudzību Dzejoļi par jūru Ziemassvētku dzejoļi Dzejoļi par skolu Dzejoļi par naudu Dzejoļi par Latviju Dzejoļi par ziemu

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Vai tad?

autors: Valkiira [dzejoļi]

Šodien gaiss trīc;
Trīc no vēja pieskāriena,
No sārtu lapu vērpetes.

Un dvēsele avarē!
Avarē, sārtu lapu vērpetē.
Tā pazūd kā ziepju burbulis izgaistot.

Tik paliek sārta gaismiņa peļķes maliņā.

Minūtes ir saskaitītas, tikai neviens nepateiks, kad mums mīlēt un kad mirt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2011-10-15 16:55
kaa ta nepateiks?! vienmeerj jau saka, bet irj taadi glupi subjekti arj seerja korkjiem ausaas- nu njifiga nedzirzh! vot, to deelj, arii naU veerC puuleeties.
Plaanpraatinjsh	2011-10-15 18:14
Te nu lapsu_aacim taisnība,viss sen ir pateikts,bet ja kāds nav dzirdējis ,tad paša vaina vien būs.
klusaisMiileetaajs	2011-10-15 19:00
Es tur ņe pričom. Bet dzejolis liek aizdomāties.
assortina	2011-10-15 21:40
Viegla noskaņa, neskatoties uz nopietno saturu!!
Valkiira	2011-10-16 14:56
Ko nepričom... KM... tu esi pie visa vainīgs.
klusaisMiileetaajs	2011-10-16 17:35
Ja es, tad paskaidro, no kurienes peļķe un kas tā par sārto gaismiņu krastā?
Valkiira	2011-10-16 19:11
Asins peļķīte no izrautās dvēseles.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!