/Bez nosaukuma/

autors: melnbaltalapsa [dzejoļi]

Vilcieni
Un Tavas elpas vilcieni šonakt ar
spožajām lukturu acīm
atgādina klusas slepkavas, kas pielavās, lai
iedurtu nāves bultu miesā
tuvāk pie sirds
Un vienmēr tuvāk pie sirds piespiežot ar
spēku klāt
Izgaist
Tu vēlies izgaist
Atstāt mani tukšu
Pārklāties atmiņu lapām, kas drukātas
melnā nakts aizsegā
Pie sveces liesmas - kā vijoles skaņas
Skaļas
Klausīties.
Un klausīties vai dzīvība reiz atpakaļ nāks
Ja nāks - vai ilgi?
Ja nāks - kādēļ?
Paliec. Nekļūsti par ēnu.
Neliec man Tavu vārdu klusībā saukt.

Vilcieni.
Un Tavas elpas vilcieni šonakt..

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
meenesakmens	2011-10-07 10:29
interesanti un daudzsološi tie vilcieniņi :)ja tik nebūti tik slepkavnieciski :)
mmagda	2011-10-07 10:34
traģiski..
beatriche__	2011-10-07 11:53
Dzejolis..kā uzvilkta stīga, sāpīgi izskanot nakts smeldzošā klusumā.Neatstāj vienaldzīgu..lasīju vairākkārt.Paldies.
Plaanpraatinjsh	2011-10-07 13:31
Būsi kļūdījusies,tā nebija nāves bulta,bet dzīvības zars.Gan klM pateiks precīzāk.
mazaa_burve	2011-10-07 13:54
Patika.
lapsu_aacis	2011-10-07 13:55
beigas nopurjgaatas. sveeto miilas moceklju dzejaa, shantazhas elementi unj skaarletiskie `partoesdomaashuriit`, ne visai iederas.
assortina	2011-10-07 18:56
Jā, traģisks dzejs!
klusaisMiileetaajs	2011-10-07 22:26
Smuka gan dzejniece..! Bet tie verzālie uzbraucieni mani mulsina.
eugen	2011-10-08 23:45
KLM > tas tiesjaam dzejolis veltiits Teu? vrb taapeec tie verzaalji pie 2aas persoonas vtnkv :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!