ne konkursam

autors: VARJAUBUT [dzejoļi]

Vēstule mammai

Jau koku lapas dejo vējā
Un lietus lāses zemi sit
Kaut uz brīdi, māt,
Pie Tevis vakarā tikt
Skumjajā dvēseles rudenī
Tava siltuma saulstaru likt

Kaut mīlu rudens sniegto dāsnumu-
Kokos ielieto zelta uguns spīdumu.
Šajā vakarā-
Veroties debesīs,
Sirds ilgu putnus kāšos kārto
Un klusēdama projām laiž

… brīdī šajā
Aukstas asaru lāses
Uz vientulības stikla klusi krājas…

Sen neesmu apmeklējusi es
Tavas mājas

Tālas atmiņu dzirkstis
Vārdus nes-
No rudens aukstajiem vējiem
Tevi vienmēr sargāšu
No dzīves likstām pestīšu,
Vienmēr mājās gaidīšu.

Kā rudens saule
Domas vien par Tevi
Manu vientulību šķeļ.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Harijs_Kruuze1955	2011-10-01 01:08
Man tas darbs patika, izņemot "laiž" un "šķeļ," kuri kā maluzvejnieka motorene, ar saviem šņāceņiem, ielauzās rāmajā upes plūdumā.
lapsu_aacis	2011-10-01 01:12
man lasiijaas samociiti. aCkanjas kaut kaa neveikli sakaarjtojushaas. vienaa pantaa, taas saakas arj 2. rindu, citaa akal- arj pirjmo..
Plaanpraatinjsh	2011-10-01 08:14
Neko neiebildīšu - dzejolis sirsnīgs.
klusaisMiileetaajs	2011-10-01 08:42
Iešu nolasīt savai mammai! Redzēs, ko teiks. :)
rushdi	2011-10-01 09:25
banāli un bezgala vāji. es savai mammai tādu dzejoli nenovēlētu. un nevienam citam arī ne. un pašžēlojoša gaušanās pati par sevi arī nav nekas labs.
assortina	2011-10-01 19:55
Sirsnīgs veltījums!
meenesakmens	2011-10-02 10:55
nu lūk,pat apraudājos,ir man kāds svešumā ...nedod Dievs ka man tā uzrakstītu kauktu trīs dienas:) Ļoti sirsnīgs un mīlestības pilns !

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!