Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

priex

Es smeļu saules dziru
Un dvēseli laistu,
Retu reizi tikai to varu,
Un negaidīti redzu,
Saule man pie kājām
Jau kādu brīdi murrā,
Tā noasiņo skaisti
Zeltainās laimes asinīs
Es dzeru tās lēni un klusi,
Un smaidu jo slāpst vēl un vēl

Viedokļi par dzejoli
 Blansheens  2004-08-09 19:24 
oi nevis saule nosainjo bet noasinjo =]
 eugen  2004-08-09 19:36 
..izlaboju :)
 Ernijs1  2004-08-09 19:51 
Patiik :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?