Manas vientulības stikls

autors: Steamroller [dzejoļi]

Pankūkainām rokām nost no stikla
Savas vientulības zārkam es to uzliku
Drēgnu kondensātu uzdvesusi migla
Trekni pirkstu nospiedumi nodod publiku

Kāds ir bakstījis un bļāvis „Skat, kas šite!”
Blakus uzraksts „Janka – tas ir vīrs”
Lipīgs limonādes traips un halvas ķite
Vidū dižojas kā teicams mušpapīrs

Ceļu plecā savas vientulības zārku
Nolikšu, kur tauta retāk staigā
Noslaucīšu avīžlapā stikla vāku
Bēniņos, kur rudens kaķi klaigā

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2011-09-28 21:43
Kaut kā padrūmi atkal.
lapsu_aacis	2011-09-28 21:46
teU turj uz beigaam jurtiini sabukushi. :)
GedertsPiebriedis	2011-09-28 23:32
Daudziem cilvēkiem, tajā skaitā arī dažiem dzejniekiem, nepatīk kaķu un citādu dzīvnieku klaigāšana.
Plaanpraatinjsh	2011-09-29 08:16
Jā,padrūmi.
AIKONA	2011-09-29 09:03
melnais humors, bet nav ne vainas
ZARNU_MAISS	2011-09-29 09:52
Vientulība ir negatīvās enerģijas iedarbības sekas.
mmagda	2011-09-29 10:49
ja cilvēkam ir padrūmi, kāpēc spiest no viņa smaidu..skumjās dvēsele runā.
tavssargs	2011-09-29 15:09
Armijā tu katru dienu umivaļņiku berztu.
assortina	2011-09-29 23:40
Ja kaķi vēl klaigā, tad dzīvība ir! :)
hefny	2011-09-30 01:47
Man patika.Labais. patiesi-manas atmiņas istabaukša -tāds vientulības zāks-pateisi labi iederētos.un tur,-tajos bērnības bēniņos-bija lapseņu pūžņi un saulsaru mirgojums jumtaugšas putekļos.un laba-vecas mājas koka smarža un klusums-silts,biezs,nomierinošs krēslains klusums. un tagad tur-parastā zārka vietā ierūmēšu atmiņu zārku- vientulības zārku ar stikla vāku. Jauki!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!