Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
no konkursanta konkursam
Sen jau mani vairs neiespārda
Mīla un dāsnums , rudens ko sniedz, Tik vien kā pa pieradumam uz palodzes Šūpoju kājas, Lūkojot, Kā kuro jau gadu uz pretējās mājas vientulības stikla Klusi aukstas lāses krājas. Drīz pārnāksi tu ar medus podu, Un kā ierasts mums rudeņos, Vērsimies debesīs vērojot putnu kāšus, Es atkal solīšu sargāt tevi no rudens, No aukstajiem vējiem, Un tikai koku lapas dejojot vējā, Čukstēs tev : "Netici viņam, viņš melo tev atkal, Skatoties tieši tev sejā". Tad apēduši visu to medu, Leksim no palodzes lejā, Kā vienmēr, Tu pirmā, tu būsi lejā, Mūsu rudens erotiskā dejā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|