R.Ancānam aizeimūt

autors: bariss [dzejoļi]

Kuploj līpa ceļa molā,
Kurai dzīdūt garum gōji...
Dzīsme pusdzīdōta stōja,
Napaspēji pōraut kōjas.

Īsōkts dorbs vēļ tikai pusē,
Dzeive tok iz prīkšu trauce,
Dēļ kō baritons tovs klusej,
Kas reiz kūpā dzīdōt sauce?

Reizem Rūdolfs smiļkšu kolnā,
Reizem Jezups bārnus gonūt,
Izidors ar muti malnu
Ceļu eimūt, leits voj solna.

Latgolā, voj leišu molā,
Ventspilī voj Sakstagolā,
Piminēsim myusu brōli,
Kura korstō sirde stōja...

Kuplōs līpas, zīdēs īvas
Puču rotūs aizbrauks veļi.
Myusu dzeivē – vyss nu Dīva,
Nasaprūtami jō ceļi...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2011-09-17 02:22
Bezdievīgi laikam tā runāt, bet aktiera Ancāna man nesalīdzināmi vairāk par hokejistu Skrastiņu žēl.
Plaanpraatinjsh	2011-09-17 07:23
Lielisks aktieris bija,žēl.
Harijs_Kruuze1955	2011-09-17 10:49
Šādos dzejoļos tomēr nedrīkst ļaut vaļu fantāzijai upurējot patiesību atskaņu dēļ. Muzikants Izidors bija eleganti sapucējies pat no mūsdienām skatoties. Basas kājas nenozīmē, ka mute melna.
Naktsvijole_es	2011-09-17 10:52
Visu cieņu aktierim,vēl tikai kādu mēnesi atpakaļ biju pasākumā,kuru viņš vadīja un nu... Visu cieņu arī veltījuma autoram.
AIKONA	2011-09-17 19:34
vieglas smiltis aizgājējiem...
assortina	2011-09-17 19:41
Visu cieņu!
klusaisMiileetaajs	2011-09-18 10:11
Hari! "Melna mute" ne vienmēr nozīmē netīrību. Šajā gadījumā tāds salīdzinājums ir azartam, aizrautībai, dzīvessparam.
Harijs_Kruuze1955	2011-09-18 17:06
Ā...
exizeaar	2011-09-19 13:51
Visiem cieņu! un visiem arī vieglas smiltis! - kam aizejot, kam savās smilšu kastītēs spēlējoties un lielisku cilvēku atstātas redzējumu, tēlu un izjūtu bagātības katram ar savu dvēseles gaismu caurdzīvojot. (ļoti piepildīts, plūstošs dzejojums; ir katrreiz vērtīgi ar šādiem mirkļiem satikties. Paldies.)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!