Trimdinieka laimes dziesma atgriežoties dzimtenē jeb angļu viestrādnieka oda Latvijai.
Zemes smarža,
zemes smarža
Tavā tvanā patveros
Kā ar saldu ābolsmaržu
Visa tevī sasmeļos.
Medus smarža-laimes garša,
Bauda,sūrums,grēcīgums,
Lai tas paliek,
Lai tas iziet
Tā kā tuvīb,s baudījums.
Vien strap zemi,
Vien starp mani-
Mīlā degošs ugunskurs.
Viedokļi par dzejoli |
eugen |
2011-09-09 23:11 |
..viesstraadniex tocj nedodas trimdaa.. vinjsj vnk ir ekonomiskais.. beeglis imigrants nu labaakajaa gadiijumaa emigrants.. trimda tomeer ar drusku citu auru..
proti runa nau par paarlieciibu ideju politiku vnk merkantiili apsveerumi.. |
exizeaar |
2011-09-10 02:54 |
eugen - a vai nav tā, ka politika un pārliecība reizēm ir daudz lielāks merkantilisms (kaut kādā sublimētā nozīmē, vismaz), nekā tāda ekonomiskā bēgšana, kuru ļoti bieži tomēr diktē izmisums par nespēju morāli cienīgi veidot attiecības ar kādiem, kas ir tuvi, līdzās un kādā noteiktā atkarībā no šī "merkantilā bēgļa"?
un tad nu tādā trimdas jēdziena traktējumā šī oda Latvijai (vismaz manuprāt) skan visai smeldzīgi skaisti, lai neteiktu - gandrīz fiziski sāpīgi...
[uh, nu jūtelīgs gan kaut kā šonakt laikam esu... ] |
klusaisMiileetaajs |
2011-09-10 07:44 |
Ostījās, ostījās, kamēr saostījās. :))) |
ofni |
2011-09-10 09:07 |
mīlestība ar zemi nav dabisks process |
lapsu_aacis |
2011-09-10 12:52 |
a es nisaprotu tos beegljus, kurji ietuuciijaas eiropas savieniibaa, lai tieshi to arii dariitu- buutu briivi savaas izveelees, unj tagad, skat, chiikst akal! darjba neirot!
faq! es taa kaa atpuusties gribeetu, tak,mani naU kam aiSStaat, ne1 straadaat neprot!
kas atnesas uz dzejsu, Čota turj uz kvadraatmetru to smarzhu parj dauC. fetissh ,vai buusi? |
lapsu_aacis |
2011-09-10 12:53 |
pee.es. parj to,ko tu dariisi piestrapojis to zemi seU klaat, es pat zinaat negribu! :DDD |
Bils |
2011-09-13 16:14 |
divas kazas
spiras
taisa.
starp mani un tevi
plaisa. |
Saulesrags |
2011-09-16 12:55 |
Neasprātīgi un patiesi stulbi,Bil.
Tas tikai parāda kāds idiots esi Tu pats.
|
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|