Uz V.Gvadekontes salas. (kādas paranojas jeb spirituālsensitivitātes ceļojuma epizode)

autors: exizeaar [dzejoļi]

Ananāsu lapas
Svīst rasota piere
Un plaukstas abas
Svīst
Tinies pelēku mākoņu miglas skrandās hologrāfisks velosipēds klīst
Uz neapdzīvotas Viktorijas Gvadekontes* salas...
Tek piens cauri plūmju gredzeniem ūdenskrituma nāsīs
Un zeltaini albatrosu atspulgi sašķeļas straumes kāsī
Zibot influentkameras mikroshēmas skriemeļu skrejai
Izbiedēta zīdsvārku jausma gaist
Līdzās kalna pakājē vīteņos ieaugušajai ejai

klusi klusi
Tu man pieskāries
caur fantomu kanāliem pseidoatmiņu tīklā
klusi klusi
mani iepini savā mistifikācijā, savā mīklā
klusi klusi
dziest reveranss klostera tukšajā cellē
klusi klusi
mēs satikāmies mūsu vīzijas karnevāla ellē...

Trīsot nogruva smilšu gravīra no kraujas klēpja
Svelme cauraudusi virmojošo gaisu iegravēja kraujā asinssāļu vēju
Sejā cirtās zempasaules smārda pļauka spēja
Netaustāmības un noslēpuma sienu asi, spalgi pārvarēja
Drūmas saknes iedzēla līdz pašām saknēm
Mana dieviete un manu baiļu ēna mana
Spilgto zaļojošo dienu vērta necaurelpojamā miklā naktī
Pāri krēslaspīšļu piesūkušiem laikmetiem ar mirušām un nemirušām sirdīm vienā taktī
Dziļas trauksmes ugunsblāzmu liesmu atspīdumus dzēra dieve spoka acīm
Aptumsuma smeldzes biķerī ar malkiem asiņaini ķepīgiem un dzīvas gaļas karstiem
Liekot melnām glorifikācijas trīsām cauršķelties ar nāvesdunas farsiem
Pārcērtot no smadzenēm līdz kaulam manu receklīgas bezspēcības satrakoto miesu
Tumšās vientulības balsīm piesmakušos dzēlienčukstos pasludinot spriedumu un tiesu:
Šajā salā nav un nekad nebūs viesu.

klusi klusi
Tu man čuksti
hologrāfisks velosipēds klīst
saules švīka
ūdens putās
palmas atspīduma rēta dzīst

_____
* V.Gvadekonte - Dienvid-Portugāles marķīze, 1734.gadā, atstājot savus īpašumus Roserges jezuītu klosterim, apmetās uz dzīvi vientuļā salā, par kuras esamību tolaik zināja vienīgi viņas mīļākais - tirgonis Zesiko Ferrera Galjenda, kurš ar visu sava kuģa apkalpi mīklaini pazuda drīz pēc tam, kad marķīzs Gvadekonte, atgriezies no sirojumiem Arābijā, atklāja par it kā ar viņa ziņu notikušo darījumu un marķīzes aizbēgšanu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ofni	2011-09-09 11:17
- šaursliežu dzelzceļš
laukroze	2011-09-09 11:32
kau kas ar hologrāfisko Visumu saitītc, kaut veļļuks jau ļoti tika..:)
lapsu_aacis	2011-09-09 12:14
nupat tu iri iebraucis auzaas. vieteejaas, lv auzaas. :) parj ko ite staasC vispaabaa?
eugen	2011-09-09 12:15
Lapsi :) vai nau taa ka.. ka pa lielam dzeja saakas tur kur staasts beidzas?
pijolite	2011-09-09 12:28
Lieliski, jo nopietni un dziļi. "viss,ko vēlies patiesi,ar sirdi un dvēseli redzēt sevī,ir tava svarīgākā īpašība." Piekrītu.
ofni	2011-09-09 12:41
katram kaut kas un katram atsevišķi atsevišķos vārdos - kopumā visiem pa druskatai
lapsu_aacis	2011-09-09 12:53
eugen, pie tik dauCsolosha virsraksta, iekshai biia jaabuut UH! man pat spirituaalsensori noviita, kad tiku liiC vidum :)
AIKONA	2011-09-09 14:19
patīk paskaidrojums -V.Gvadekonte - Dienvid-Portugāles marķīze , par ko klusi, klusi tu man čuksti))))
tavssargs	2011-09-09 17:04
Nebūtu man šodien dzimšanas diena, es pateiktu...
meenesakmens	2011-09-09 17:12
influentkameras mikroshēmas ...manai uztverei par daudz mistisku,sarežģītu un specifisku vārdu :) kaut gan ... klusi ,klusi tu man pieskāries dziest reveranss klostera tukšajā cellē mēs satikāmies mūsu vīzijas karnevāla ellē... man tīri labi patīk :)
beatriche__	2011-09-09 19:09
Mistisks,spokains un sirreālistisks..ieklīdis vizinoties ar hologrāfisko divriteni-cerams, ka sarkanā krāsā-:)no cita laika frekvences,ietērpts vārdu mežģīnēs..juteklisks un smalks kā gleznojums..lasāms starp rindām, maigi smeldzīgs nepabeigts stāsts.Mani apbur Tava regulāra iebraukšana auzās!:)
klusaisMiileetaajs	2011-09-09 19:27
Par klusumu visi dzejoļi labi. :)
assortina	2011-09-09 20:24
Man ļoti patīk Tavs ceļojums sirreālajā pasaulē!
lauvene4	2011-09-10 01:10
nesaprotu, no kurienes nāk tas gaišums viscauri, nāk un nāk...:) no kaut kurienes... no Tavas attieksmes! :)
exizeaar	2011-09-10 02:23
Šķiet, visai bieži sastopama mūsu pašaplaupīšanās metode ir pieiet pie kāda darinājuma ar savu jau sagatavotu un uz noteiktu frekvenci un parametriem noskaņotu kastīti - un, kad tajā iekrīt tikai pāris mazi gabaliņi, secināt, ka tas ir viss, ko šis darinājums spēj mums sniegt. Nevēlos sevi kaut kā īpaši slavēt vai par kaut ko sevišķu uzdot, vismaz ne vairāk, kā to dara no manis saskatāmais vai nolasāmais; paša izpratnē (šī brīža subjektīvi impulsīvā) te izliktais nelielais izjūtu, asociāciju un vīziju uzplaiksnījums ir tāds kā draudzīgs acs piemiedziens tiem, kam nav svešs sirreālisms (un priecājos, ka tie Jūs to esiet uztvēruši), vēl, varbūt, būtu jāpiemin (nu, tā pat vien rakstītinerces paturpinājuma ietvaros) uz kiča robežām balansējošs asociatīvs misticisms un pseidovēsturisku modelējumu refleksijas sintezētas ar tehnokrātiski ietonētu postmodernu frivolitāti. Un, protams, pateicos visiem visiem, kas ieskatījāties (jūs jau paši ziniet - nebijis jūsu, tad nerastos arī viens otrs mirklis, ko mums kopīgi notiesāt (kādā nu kurš nozīmē vēlas to darīt)) :) [vot, kretīns tāds – pats sev recenzijas raksta!,ne? ;)] :)
beatriche__	2011-09-10 06:11
..bet~protams, ka kretīns!:)
ofni	2011-09-10 09:01
- sava aste
lapsu_aacis	2011-09-10 12:48
--shAAAAusmiigi platu muti , skataas, kaa eks izej ar lasa konversaacijas vaardniiicu kaajaam gaisaa-- UHTIII!!! :))
mmagda	2011-09-10 14:14
tā uzmanīgi, negribēdama nevienam iespert, tomēr pajautāšu - varbūt es esmu tā, kas nezina jaunos pareizrakstības likumus, bet liekas, ka "tāpat", "neviens" u.c. rakstīja kopā..bet jūs jau labāk zināt [jūs jau paši ziniet]. tāpat nezināju, ka drīkst rakstīt nau, seu, teu, mūžu dzīvo, mūžu mācies!
exizeaar	2011-09-10 23:58
mmagda - varpatdrošivisurakstiitpavisamkopaaunkomatusnelikt,vailiktjeblikumusieveerotvisusvaip adaļāmtikaijatodarītbezizjūtasunpārliecībastadkāvienātācitāgadījumābūsapgrūtinātakrea tīvoimpulsupārneseunsniedzējsbūspasniedzismazākkābūtuvarējisjavairākjustuunmazākvergo tu :) [speriet droši, nekautrējieties - es pat teiktu - tas ir ... nuu .. tā kā pat uzbudinoši (vismaz, kamēr jūs to nedariet fiziski (visādam gadījumam jutu nepieciešamību piebilst (pārpratumi reizēm ir sāpīgi))):)] Likumi ir kā taciņa, lai nenomaldītos - bet dzeja, kā arī jebkura cita mākslas forma, kļūs pakļauta lielam riskam palikt nedzīvai, ja netiks veikta apzināti pieļauta izjūtas jeb koncepcijas virsdiktēta klejošana reizēm pat ļoti tālu no vairākuma un speciālistu akceptētās likumu taciņas :)
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus, lūdzu reģistrējies oHo.lv

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!