Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
To nevar aizmirst
Manā pīļu dīķī
Peld kāds apgredzenots Radījums kā mamuts, Brontozaurs…vai jenots. Es tam kliedzu: „Atdod Gredzenu ar labu – Tu vēl nepazīsti Manu zvēra dabu!” Un kaut pašam bailēs Sirds kā tramvajs stājas, Radījumu cieši Satveru aiz kājas! Lietu iekāroto Tūdaļ nost’i rauju, Kaujas paņēmienus Pielietodams straujus. Pašā cīņas versmē Radījums bļauj: „Sāp! Dari kaut ko labu, Ja jau virsū kāp! Vai tu, vecais, jucis Kājas raut no gūžām?! To tev nepiedošu ! It nekad ! Nemūžam !”
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|