Vienīgais pieskāriens
Varētu noslīkt Tavos apskāvienos,
Noslīkt tā, ka trūkst elpas
Esot ar Tevi nav vajadzīgas man telpas,
Viss apkārt man pazūd, pasaule apstājās,
Un emocijas vēljoprojām krājās
Ķeru katru iespējamo mirkli
Visu ko vien varu,
Es Tevis dēļ arī daru,
Iespējams, katru sīkumu Tu neredzi,
Bet man acīs ir liesma un Tavās arī to redzu,
Vajadzīgs ir tikai viens pieskāriens
Tikai viens,
Pietiek ar to,
Un nevajag man vairs neko
Tikai to pieskārienu vienīgo.
| Viedokļi par dzejoli |
| lapsu_aacis |
2011-09-06 15:46 |
-pie nosliikt bez elpas unj buushanu arj babuli palienas iSklaidees, nogaaziijaas uz
klaavas zvieKdams-
ikskjuzimuaa, a kaa tas irj- nosliikt taa,ka truucii elpas?
irj arii kaut kaadas savaadaakas sliikshanas- nu, turj, selektiivaa ogleklja
gremdeeshanaas haa divi oo? tad veel, grimshanas momenC uudenjradii?
veel kaadas
kjiimiskas versijas sliikshanai?
:DDDDDD
-pieduras lasot taalaak-
kekss
tikko nosliika unj jau acaa pamaniijies iekachigaariit martenu.
faq! unj es
domaaju,ka liepaajas metalurKs irj beidzis savu aktiivo darjbiibu....
|
| mmagda |
2011-09-06 16:08 |
| bet es tevi saprotu, puisi.. |
| Plaanpraatinjsh |
2011-09-06 18:01 |
| Es gan ārpus telpām neielaižos nekādās lietās. |
| kwazimorda |
2011-09-06 18:51 |
| Ļoti attāli novēsmoja pēc Klozinga stila.Laikam dēļ pēdējām rindām...:) |
| klusaisMiileetaajs |
2011-09-06 19:12 |
Tikai pieskāriens vajadzīgs, lai būtu orgasms..?! Es jau nezinu, bet iedomājos, ka
tev vajadzētu patrenēties ar kādu pieredzējušāku dzejnieci, ar lapsāpsi vai, to lietu
taisīt. Un tad dzejoļi nebūtu tik trauksmaini. :) |
| lapsu_aacis |
2011-09-06 20:54 |
klM, tu jau zini, ka es arj dzei-niekiem nepinos. :D
savukaarjt tie, kurji tur
neuzmaniibu (C) riks, arj mani sazapiities, nojuudzas unj saak palikt taadi kaa
neadekvaati, shtolji?!
vuienC te reiz meegjinaaja drikjeet, afekta staavoklii. tak,
es stringus pietecinaaju zvieKdams, kad lasiiju.
iz kurienes - maksas padoms -
neliist pie lapsas, var atrauties pa redeli. :) |
| GedertsPiebriedis |
2011-09-06 20:55 |
Sensitīvais dzejnieks domā, ka arī viņa uzticīgie lasītāji ir tikpat jūtīgi, un
patiesības atklāšanās var nopietni traumēt jaunā censoņa psihi. Bet ceru, ka tā
nenotiks, un nākotne jaunā dzejdara darbi bieži, bieži līksmos lasītāju sirdis. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!