Gaidas

autors: kodax [dzejoļi]

Kad mani pārņems tavas ilgas,
zināšu – tev manis nepietiek.

Pašlaik sēžu pasaules maliņā,
man vēl sevi tevī jāieliek.

Mūžīgi tu vienās skriešanās,
nav laika piestāt manā sirdī.

Visskaistākās ir tavas atgriešanās,
kad manu gaidīšanu dzirdi.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2011-09-05 20:51
dzejas te naU. arii messidzha naU. faktiski- nekaa naU, iznjemot dazus konstateetus faktus, kuri irj DG formaataa liekami.
lauvene4	2011-09-05 22:29
Dzeja jau sastāv no izjūtu konstatējumiem. Mazliet bija jāpadomā, līdz sapratu pirmās divas rindiņas. Skaisti pateikts. Gluži manas izjūtas.:)
assortina	2011-09-05 22:48
Solveigas dziesma...!
lauvene4	2011-09-05 22:53
jā, un Solveigas dziesma ne ar ko nav sliktāka par Blaumaņa Kristīnes dziesmu...Savu laiku esam tās, savu laiku citas, dzīve piespēlē vairākas lomas...
Plaanpraatinjsh	2011-09-06 09:20
klM!!! Saprati beidzot!!!
klusaisMiileetaajs	2011-09-06 12:40
Zinu, zinu, PLP! Bet kodax ne man šo dzejoli veltīja.
GedertsPiebriedis	2011-09-06 13:23
Šajā darbā pieredzējusī dzejniece pavēsta, ka visu laiku nemaz nav aizņemta dzejas sacerēšanā, bet dažreiz arī atpūšas.
Plaanpraatinish	2011-09-06 13:34
kur man but jāiet?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!