Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Dzīve bez cerības, Nāve bez iemesla.
Krīt vītušas lapas uz auksta pelēka akmens.
Lai viņai miers, jo dzīvi īsināja pašas turēts asmens. Tik mierīga, klusa un Dieva dotu skaistu vaigu. Ne domās nebija, ka tā radīs pārdzīvojumu tik Baigu! Katru dienu kāds beigts pie zemes triecas, Pats vai no svešas ļaunas rokas mokās liecas. Vienam liktens garāks, cits aiziet pēkšņi, kur ir tā bezdibens patiesības aka?. Dzīvo tā lai tev ir labi un apkārtējiem nesāp - daudzi saka... Bet Kas viņai lika tik jaunai padarīt sev galu?, Kam dzīvot ilgi lemts, kam nomirt tagad, kurš regulē to mēramskalu... Gribu visas atmiņas no visām dzīvēm un regulēt to visu pats. Lai, kā Es to vēlos, nevis citi, griežas laimes un dzīvību radošais rats!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|