...jūt
Mēs neatpūšamies viens
No otra,
Mēs vienkārši nogurstam
Kopā.
Un tā mēs ejam pa dzīvi,
Saistīti un brīvi,
Kaut nespēt mums mūžīgiem
Kļūt,
Toties varam mēs laimīgi,
Kopā,
Dzīvi šo būt.
Sirdīm nav jāskaidro,
Tās otru, sev īsto,
Bez vārdiem jūt.
| Viedokļi par dzejoli |
| assortina |
2011-08-28 15:14 |
| Tāds mazliet filosofisks! Patika! |
| AIKONA |
2011-08-28 16:42 |
...nu ko, vajag katram aizbraukt atsevišķi atpūsties, tad satikšanās brīdis un līdz
nākošai reizei, būs ideāls..nogurst no sadzīves problēmā.. |
| klusaisMiileetaajs |
2011-08-28 17:55 |
| Jā, jūtama spēcīga eksistenciālisma ietekme. |
| GedertsPiebriedis |
2011-08-28 19:31 |
Un atkal mūs, dedzīgos lasītājus, priecina jauns un spēcīgs romantisma lādiņš, kas
dod spēku un enerģiju turpināt brist iesākto drūmo ceļu rutīnas un pragmatisma
pasaulē. |
| Plaanpraatinjsh |
2011-08-28 22:09 |
| Es arī uzlādējos emocionāli. |
| ZARNU_MAISS |
2011-08-29 07:45 |
| Patīkami lasīt un redzēt,ka autors ir atbrīvojies no negatīvajām enerģijām. |
| Naktsvijole_es |
2011-08-29 11:27 |
| Tās gan-bez vārdiem jūt..:) |
| lauvene4 |
2011-08-29 22:33 |
| Visa dzīve sastāv no jušanas, pārējais - blefs. |
| mandy |
2011-08-30 12:34 |
| Ļoti skaisti izdevies! :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!