Par pašu galven

Tu...Tu esi manu sirdsklauvju sargs;
Tu...Tu esi tas, kurš spēj raisīt jūtas;
Kaut gan nē- par mīlestību to laikam sauc...
Tik daudz sarakstītu vārdu par to-
dziesmu, dzejoļu,
bet nekas nespēj izteikt to, ko jūtu es.

Dīvaini...
Domāju par to, ko teici:
„Mīlu- tā, ka sāp”.
Tev laikam taisnība-
arī es tā jūtos,
jo bail- bail Tevi pazaudēt,
bail tik stipri iemīlēt.

Simtiem tūkstošiem vārdu;
Daudz gaužu un saldu asaru;
Aiz bēdām ,aiz laimes;
Aiz skumjām un,- tāpat vien...
Simts asaru lejas- tik trīsas pār manu miesu slejas,
un virmuļo un burbuļo-
man puncī joprojām taureņi dejo..

Dīvaini...
Domāju par to, ko teici:
„Mīlu- tā, ka sāp”.
Tev laikam taisnība-
arī es tā jūtos,
jo bail- bail Tevi pazaudēt,
bail tik stipri iemīlēt.

Tie putni lido- un lai...
Tādēļ jau viņi ir putni..
Un tādēļ viņiem ir spārni...
Jā....tā mīlestība raisa dīvainas izjūtas
Ne tikai galvā tie putni lido-
Arī pašam gribas izplest spārnus un lidot..

Dīvaini...
Domāju par to, ko teici:
„Mīlu- tā, ka sāp”.
Tev laikam taisnība-
arī es tā jūtos,
jo bail- bail Tevi pazaudēt,
bail tik stipri iemīlēt.

Viens...vienīgs skūpsts un viss virpuļo;
Nav jau jāizdomā, ko teikt-
Tas viss ir realitātē
Tie galvas reiboņi, un bauda no tā, ka esi man blakus,
Ka dzirdu un jūtu, kā elpo, kā esi blakus Tu man.
Tu esi mans sapnis- mana realitāte;
Tu esi, kas netverams, bet ļoti izbaudāms un satverams;
Manas sirds un dvēseles balzāms.

Dīvaini...
Domāju par to, ko teici:
„Mīlu- tā, ka sāp”.
Tev laikam taisnība-
arī es tā jūtos,
jo bail- bail Tevi pazaudēt,
bail tik stipri iemīlēt.
Bet par vēlu...
Iemīlēts jau sen- pat vēl vairāk kā stipri...