Atspīdumi
Domu logā
Nemanāmas
Pagātnes ēnas slīd.
Krustu zeltā
Aizkavējies
Rudens saulriets spīd.
Nepasacīti
Vārdi aizpeld
Sudraba mākoņos.
Rūsas lapām
Guris vakars
Lēnām apklās tos.
Neapturami
Rietu vēji
Atnāks un aizjoņos.
Palikšu es
Virpuļodams
Domu atspīdumos...
| Viedokļi par dzejoli |
| klusaisMiileetaajs |
2011-08-27 20:53 |
Viens jau tu tur nevirpuļosi! To ne tikai kozļatinai vai lapsāpsim, bet pat akonai
neiestāstīsi. :) |
| AIKONA |
2011-08-27 22:30 |
ei, KLM, ko tu mani piemini...laikam saskumi...
darba daudz, nav laika patērzēt,
neko man nevajag iestāstīt un kurš ar kuru virpuļo, man ir pilnīgi vienaldzīgi))))
Man prieks, ka Barisam parādījušies jautrāki dzejoļi, vismaz par mirttanti
nestāsta))) |
| assortina |
2011-08-27 23:11 |
| Ļoti skaisti pateikts! |
| meenesakmens |
2011-08-27 23:35 |
| Skaisti un reizē skumji ! |
| GedertsPiebriedis |
2011-08-28 07:46 |
Bariss nebūtu bariss, ja neradītu oho dzejas lasītāju leģiona maigās pusītēs
nostaļģiju pēc pirmās mīlas, pēc pavasara lakstīgalām, pēc īsākās nakts papardes
ziediem, pēc pirmās jaunavības zaudēšanas un citādiem romantiskiem pagātnes
suvenīriem. |
| ZARNU_MAISS |
2011-08-28 08:09 |
| Pareizi,no negatīvajām enerģijām jāatbrīvojas. |
| lauvene4 |
2011-08-28 16:16 |
| ļoti labs un baudāms!:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!