Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Degšana

Lietus sitas man sejā,
Bet izkūp pieskāries ādai,
Un es vēl joprojām
Degu, degu un degu...
Maigi garaiņi paceļas
Pār manu sapņu krāsmatām,
Bet uguns vēl nepadodas,
Tā kuras un kuras...
Āda svilst vienās liesmās,
Lietus skūpsta un glāsta,
Es savu sirdi apdzēsīšu,
Varbūt tad būšu glābta...


2004.gada 9.augusts
Viedokļi par dzejoli
 PLUS_MINUS  2004-08-09 11:20 
:)
 Grace  2004-08-09 11:22 
No sērijas - tā gadās, kad saulīte pārāk samīļo :DD
 PLUS_MINUS  2004-08-09 11:31 
man jau ar dazreiz liime galvaa sakaapj :)
 crrrrrazyangell  2004-08-09 11:37 
labs :)
 Ernijs1  2004-08-09 12:32 
Sirds uguns parasti nededzina sapnjus! :) Interesanti :)
 Grace  2004-08-09 13:40 
Ernij :) to sapņus sadedzināja kas cits... vārdos neminēts... :)
 DJheat  2004-08-09 15:52 
viens no labakajiem taviem dzejoliem..mana skatijuma...diezgan trapigas alegorijas :)
 caurveejsh  2004-08-11 15:21 
Kad biju pie juuras:DD
 pill  2004-08-25 14:08 
pilns energjijas un dziivotgribas. labs. loti labs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?