Bārenis

autors: margosha15 [dzejoļi]

Pēkšņi apjaut,
Ka esi palicis viens.
Bez tēva mātes un pajumtes.
Kur iet?
Ko darīt?
Nezinu es.

Man bailes no tumsas un vienatnes,
Un nezinu,
Kas notiek uz pasaules.
Man gribas kliegt aiz sāpēm
Un neziņas,
Kad atceros esošās atmiņas...

Ir sabrucis tilts,
Ko pats biju uzcēlis,
Tas bija domāts priekš manis,
Ģimenes un kopējās nākotnes...

Man vairs nav neviena
Uz šīs pasaules.
Esmu palicis viens,
Bez Teva,mātes un pajumtes...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ZARNU_MAISS	2011-08-25 11:01
Baiļu sajūtu rada negatīvo enerģiju klātbūtne.
mmagda	2011-08-25 11:35
vai tiešām tā ir?
AIKONA	2011-08-25 11:44
man atgādināja vienu sendzirdētu dziesmu no bāreņu un bezpajumtnieku repertuāra, bet gan pēc pirmā pasaules kara...
GANGA8	2011-08-25 13:02
Ceru, ka pārejošas izjūtas.
ne_jau_taa	2011-08-25 17:39
Dzejoļa sākums ir rakstīts it kā par citu personu - "Pēkšņi apjaut, ka esi palicis viens", bet pirmā panta pēdējā rindā teksts tiek personificēts uz sevi..."....nezinu es" Bet citādi viss OK. Ceru, ka nav jaizsaka līdzjutība...
assortina	2011-08-25 21:12
Skumji!
klusaisMiileetaajs	2011-08-25 23:12
Eh..! Ko tur vispār runāt, bļin..! :((
skrundenieks	2011-08-26 08:55
nu.. kādu stūri zem jumta es Tev varētu izrūmēt... par cik viss rāda,ka jāpāriet uz naturālo saimniecību,man kāds palīgs netraucētu... Zirgu iejūgt proti?
pidulis	2011-08-26 17:50
Dzejolī skartā tēma ir gan aktuāla, gan sāpīga, gan sirdi aizskaroša (kā tēma), bet līdz sirdij īsti neaiziet, jo izskatās pārāk samākslota un no avīzēm vai TV aizgūta.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!