...tālu prom...

autors: caprise [dzejoļi]

Manas domas
kā naktstauriņa spārni,
izmisīgi sitoties pret spuldzi...
Iesprostotas nereālā spozmē...
Apdullušas neesošā gaismā...
Nosalušas atdzisušā degsmē...

Mani sapņi
Kā mākoņu kalni,
ļaujoties nežēlīgam vējam.
Izpluinīti debesu zilgmē,
Saplēsti smalkās skrandās,
Aizpūsti prom....tik ..tālu...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2011-08-22 02:06
Drausmīgi...
klusaisMiileetaajs	2011-08-22 02:20
Nezinu, vai man ir taisnība, bet man šķiet, ka dzejniece ir iespaidojusies no PLP agrīnā perioda dzejas.
paakjis	2011-08-22 06:42
murgaini....
ZARNU_MAISS	2011-08-22 08:22
Skaidras domas veidojas tikai pēc attīrīšanās no negatīvajām enerģijām.
lapsu_aacis	2011-08-22 13:02
nakCtaurinji nesitas pret nedegoshaam spuldzeem. aber, degoshaam, nau nekaadas nereaalas spozmes, taa irj tiiri reaala unj arii gaisma nau neesosha, bet irj pavisam etak irosha. vaaji unj prasti nostradaC.
assortina	2011-08-22 16:46
Viss ir beigts un pagalam un cauri...!!
lauvene4	2011-08-22 17:52
tā ir mākslīgā gaisma, tā nav īstā...
Plaanpraatinjsh	2011-08-22 18:32
Jā,briesmīgi.
eugen	2011-08-23 00:26
..mja kaa mees savulaik izstaazju un maaxlas biznesaa [dzeerienveikalu skatlogu noformeesjana] meedzaam teikt.. dirsaa darbs un materiaali..
GedertsPiebriedis	2011-08-23 10:29
Dzejnieces dzīves dramatiskie periodi ir it kā pagājuši, bet to atbalss atskan šajā emocionāli saspringtajā un nostalģiski skumjajā darbā. Un empātiski noskaņotie lasītāji ļaujas izjūtu rezonansei.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!