Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atvadas

Es zinu,

Tu klusē,

Jo tev nav vairs ko tekt.

Visu ko dzirdēju,

Tu teicu jau sen.

Tagad tu slēpies un izvairies.

Tagad tu maldies,

Un nespēj vairs apstāties.

Nesteidzies,

Paliec,

Nu, apstājies!

Pados man roku

Un nebaidies.

Ļaij man vēl reizi tev pieskarties.

Viss.

Tagad ej prom,

Un atpakaļ neskaties,

Un nekad vairs neatgriezies!
Viedokļi par dzejoli
 AIKONA  2011-08-21 09:31 
neloģiski, sauc un dzen projām...
nesteidzies rakstot-lūk ko teikšu..tag eugens
varbūt tomēr pieprasīs samaksu par pareizrakstības kļūdu labojumu...derēja gan
 lapsu_aacis  2011-08-21 12:26 
kaarteejie duru bauri kjisinaa.
 klusaisMiileetaajs  2011-08-21 12:51 
Nekur es neslēpjos! Pārmetumi nevietā.
 Plaanpraatinjsh  2011-08-21 19:05 
Gan pati sauksi šo atpakaļ.
 margosha15  2011-08-21 22:41 
tas ir vardu salikums, kas radies emociju iespaida
 ZARNU_MAISS  2011-08-22 08:25 
Neziņu rada negatīvo enerģiju klātbūtne.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?