Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lidojums

Pacelties spārnos

Un aizlidot prom.

Pacelties debesīs zilajās,

Pazust baltajos mākoņos - paslēpties.

Pateikties zvaigznēm,

Kad pienaks nakts,

Paldies par iespēju satikties.

Skriet līdzi vējam

Un neapstāties.

Sajust gaisu brīvajā kritienā,

Un pret zemi neatsisties,

Bet atkal spārnos pacelties,

Un pazust - neatgriezties.

Pacelties spārnos - aizlaisties...
Viedokļi par dzejoli
 lapsu_aacis  2011-08-20 00:23 
uuuuuuun?!?!

iztirzaajums, kulminaacija unj nobeigums kurj?
 Harijs_Kruuze1955  2011-08-20 08:48 
Man uzbūrās tāda ainiņa - lidoju lidmašīnā un pa iluminatoru skatos, kā dzejnieks
cīnās ar tikko pieaudzētiem spārniem, izmisušu skatu veroties pie lodziņiem
pieplakušajos boinga pasažieros.:))
 klusaisMiileetaajs  2011-08-20 10:16 
Būtu baigi labi, jā! Pa nakti gan, man šķiet, tā lidošana nebūtu pārāk interesanta,
neko daudz neredzēsi. Vienīgi vēsāks. Ikars zina. :)
 paakjis  2011-08-20 12:50 
Bērnībā mans mīļākais varonis bija Čkalovs!
 assortina  2011-08-20 17:55 
Labāk rāpot ar lepni paceltu galvu! Vismaz boingā neietrieksies! :) Bet dzejam nav ne
vainas!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?