Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
turpinājums
Es nesapratu, ka ir jāapstājas,
ka viss ir gūts, ka sen man labi klājas. Skriet gribēju tik vēl un vēl uz priekšu, uz augšu lēkt un piespert vārtu iekšu. Miers bija gūts. Kam es to ķircināju? Kam ataudzēju savu zirga kāju? Kāds laikam priekšā teica nepareizi. Man izlikās, ka mierā būt ir greizi. Bet dzīve kārtīgi jau visu saliek vietās un bīda atpakaļ, kur takas nenoietās. Lai kāja paliek vārtos, gaisā, priekšā! Es dodos atpakaļ un citā ceļā iekšā. Bet zviedziens, pakavs, pamests zirga garā, lai dzīvo nost, man svešu strāvu varā. Es nelēkšu, vairs nav man jaunie gadi, Nav sirds vairs tā, kas bij, un asinsvadi. Cits jūtu līmenis, kam lēnprātība talkā, un kājas citas, kas šo zemi valkā.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|