tava sirds

Reiz tu piecelsies un saprati nav tā kā tu vēlies
Tu piegāji pie loga un sāki raudāt
Tev līdzi debess un zeme
Viss raudāja
šī diena bija asarās, gan tavās, gan citās
Tu saprati ka kautkas ir jāmaina,
Bet nezināji kas...
Iekšēja balss tev teica: "maini sevi,
Un tad meklē citos kautko ļaunu"
Tu sāki sevi mainīt, ka tu sāki izzust
Tu biji labs kā neviens , bet tev ar to nepietika
Tu atdevi visu citiem, un sevi actāji bešā
Tu paliki bez naudas, bez mājam
Tikai ar somu uz pleciem un mīlestību pret citiem
Kuriem tās pietrūkst
Tu palīdzeji morāli,un fiziski
Kam to vaidzēja
Kad tev to vaidzēja to neviens neredzēja un nepasniedza
Palīdzīgu roku,pat tad kad biji pavisam slims,
Tikai tevi pie dzīvības turēja tava iekšejā balss
Kas teica: " nepadodies tev jajiet talak un japalīdz,"
Tu gāji līdz pasaules gala līnijai
Bet vienalga atgriezies dzimtajās mājas
Kad biji iegajis vecāku māju telpās,
Tur neviena nebija
Vecāki miruši, un brāļi pazuduši bez vēsts
Tev atkal bija grūti tu piegāji pie bērnibas loga
Un raudāji kā bērns, kurš bija pazūdis lielā pūli
Tu saņēmies spēkos un gāji pasaulē tālak pasaulē
Pagāja vairaki gadi un tu sastapi bērnu kuru vēlejās nošaut
Tu izgaji priekšā šim ierocim,
Tev bija bail , bet zināji ka tev ir jaglābj mazs bērns no nāves
Izskan šaviens, kliedz bērns , un dzirdi bēgošus soļus
Tu saprati ka šī diena ir pēdēja uz šis pasaules
Tu skatījies bērna raudošajās acīs
Un teici: " neraudi tagad viss būs labi, tagad es būšu pie savējie,
bet tu uzmanies, nevar zināt kas notiks rīt"
Tu aizvēri acis un klusi noputies teikdams
Tagad vari mani paņemt un Tava dzīvība izzuda...

rn
Uz šis pasaules ir bijuši cilvēki kas dara visu kas viņu spēkos
Bet to neviens nepamana , pamana tik tad kad tu esi izzudis no šis pasaules...
šis darbs man radās kad sapratu kāda ir dzīve ar labiem cilvēkiem , bet viņu ir maz
Jo viņi ātri mirst darot labus darbus