Tew,kas nenaak.....

Kad zemei pāri smaga sniega kārta klājas,
Sirds – stājas ..
Kad stāvu uz tumši sasnigušas ielas
Kad pamazām pierē raucas rievas...
Kad rokas.. seju un sirdi pārņem sals,
Atsaldēt spēj to tikai Tava balss..
Kad tumša vārna uz palodzes pie manis nolaižas,
Dvēsele sažnaudzas..
Un asaras tad nākas man sevī noturēt,
Jo vienīgi Tu spēj aizbiedēt,
Tikai tavos spēkos ir man palīdzēt...
Tavs acu skatiens spēj manu dvēseli saindēt,
Jo tikai viens vienīgs Tavs skatiens liek Tevi iemīlēt..
Kad uz dzīvi un visiem ir niknums,kuru grūti sevī noturēt,
Vienīgi tad Tu spēj mani atsaldēt..

Tavi vārdi man dārgāki par zemi,
Tavas acis man dārgākas par gaisu,
Tavas rokas man dārgākas par mākonņiem ar zelta maliņu,
Tava balss man dārgāka par skaistākajām mūzikas skaņam..,
Tavs pieskāriens man dārgkās par Paradīzi,
Bet Tu pats esi pārāk dārgs man,lai kam pielīdzinātu...