Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ko lai dodu Tev, Latvija?
Ko lai dodu tev, Latvija?
Esmu tikai es un mana sirds. Es viena nespēju tevi godā celt, Arī zāle bez ūdens nevar zelt. Mēs dažreiz aizmirstam, ko mēs nesam, Mēs vienoti garā, mēs latvieši esam! Un kas ir mūsu lielākais spēks? Nekaunieties, cilvēki, - art zemi nav grēks! Vēl nesen mūs sita pātaga sveša, Mūsu mājās žuva vagaru veša, Un pēc gadsimtiem mēs lepoties varam, Ka visu pat slimi un sasisti darām. Kas ir īsta latvieša zelts? Tas, kas no darba saulītē celts. Varbūt esam zemnieku kārta, Bet tādēļ mums nav jādeg uz sārta. Mūsu darbs bij’ mūsu gods, Un par to mums bij’ piespriests sods, Strādīgas ģimenes gluži kā lopus Aizveda Sibīrijā cirst ciedru kokus. Latvieši, es nedzenu jokus, Trieksim ārā tos pagātnes spokus, Atkal strādīgi kļūsim kā agrāk, Mums zemi un ģimeni godāt un sargāt! Ik graudiņš, ko liksim Latvijas klēpī, Nāks kā maizīte atpakaļ klētī. Dariet tā, lai mežmalās, laukos Pēc rudens salnas dus zirņi traukos! Redziet, es jau Latvijai dodu Savu nākotnes cerību pilno domu, Ka reiz strādāšu Latvijas klēpī Un kā latviešu saimniece stāvēšu klētī.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|