Vai nav vienalga?

Vai nav vienalga,kur ņemsim galu,
vai tur,kur dzimtās mājas ir?
Ja esam kopā,es visu dalu,
pat to,kas manā sirdī ir.

Ir prieks būt kopā un mīlēt abiem,
lai cik tie ceļi tālu ir.
Aiz līkuma,jau ceļš ir tuvāks,
un atkal kopā,mums labi ir.

Es redzu to,kā saule noriet,
kā zeme tumsā pārklājas.
Es redzu to,kā saule uzaust,
kā maigās debess krāsojās

Es redzu zaļos,plašos laukus,
un tumšos mežus samtainos.
Bet neredzu,es Tavu smaidu,
pēc kurs es ļoti ilgojos.

Braukājot es redzu daudz,
bet vai tā visa ir tā vērts?
Man gribās biežāk,būt Tev tuvāk,
lai biežāk atplaukst tevī smaids.

Tā dzive dara tomēr savu,
un likteni mainīt,mums nav lemts.
Mums jābūt laimīgiem,jo esam abi,
šos gadus kopā dzīvojot.

Nav zināms mums,kā ratiņš griežas,
uz kuru pusi,mums labāk braukt.
Vai palikt šeit,kur ir mums mājas,
vai tālās zemēs laimi saukt.

Vai nav vienalga,kur ņemsim galu,
vai tur,kur laime apkārt zied.
Vai šeit,kur ir mums savas mājas,
un ziemā sniegputeņi dzied.