Mefistofeļa valsis

Drīz purvājā pārvēršas upe
Kad zudusi straumes gaita
Un sienās iemetas trupe
Ja māju par pamestu skaita

Bet rijā velni sāk mājot
Kad beigušies klaušu laiki
Ar lāpstu pasaulē kājot
Iet tas, kurš atrast cer laimi

Tas albums, ko vītušas māsas
Ik vakarus skumīgas cilā
Man stāsta ka pasaulē krāsas
Ir mīļas, un it īpaši zilā

Ja dzīves līdz trīsdesmit gadiem
Vēl nepriecē bērnu balsis
Pēc piecdesmit pildīsies rēgiem
Un skanēs Mefistofeļa valsis

Pār purviem un pamestām mājām
Rudens vējos lapa skrien rauta
Caur peļķēm ar dubļainām kājām
Savu laimi meklēt brien tauta

Bet Mefistofelis smejas
Kam bailes no rijas jums sen?
Ne velnu, bet tautiešu sejas
Ir tiem, kuri klaušās jūs dzen