Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Lilita
Tu – savādā radība, saldkaislā dieve, Pirmtēva sieva, bet neesi Ieva. Ne cilvēku māte, bet kārdinātāja, Tu - čūska, dēmonu valdzinātāja. Tu – pusnakts ēna un zīdaiņu zagle, Baismas un nelaimi vēstoša migla. Ar Ādamu gribēji salīdzināties, Bet padzīta - nespēji samierināties. Viens nolād, kāds tevī ar pielūgsmi skatās, Cits - nepazīdams ienīst un gānās. Tu - tā, kura Ādama sirdij liec sāpēt, No tā paša māla, bet cita nez kāpēc...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|