Pastiepos sapnim tuvāk

Pirkstgalos pastiepusies debesīs veros
plūcu no koka sulīgo Vīģi
sirdī nodreb klusa doma
Paņem jel paņem mani līdzi
Tālāk par krastu
tālāk par sēkli pirmo trešo
un varbūt pat piekto
Sirds klusītēm trīc it kā
sarauties gribētu
lēnāk par auļiem ko
savvaļas zirgi triec
Trakotām krēpēm vējā šupojot
Lēnāk mazliet
Vai varētu būt
ka līdzi tā grib skriet
Ar mirkli tā sader
Jā tulīt būs
Tulīt pilēs jauna svaiguma lāse
un otra un trešā
Nē nepalikt bešā
Jau rasina maigi
Un Tu smaidi
tā īsti nezinot par ko
Vai rītam līdzi dodoties lēnām izgaršot
klusumu
Vai straujākai pēcusdienai roku sniegt
atdoties pērkondārdiem
Lasīt maigumu acīs
ticēt liegiem vārdiem
Tā derību noslēgt ar naivumu klusu